Izvēlieties citu valodu: По русскиEnglishDeutsch

Veterinārā klīnika Mazo brāļu hospitālis

Kalnciema iela 19, Rīga

Mūsu darba laiki:

Pirmdiena:9.00 - 21.00
Otrdiena:9.00 - 21.00
Trešdiena:9.00 - 21.00
Ceturtdiena:9.00 - 21.00
Piektdiena:9.00 - 21.00
Sestdiena:10.00 - 15.00
Svētdiena:10.00 - 15.00

Tālrunis: 67619061

Suņu (gaļēdāju) mēris

Suņu (gaļēdāju) mēris ir kontagioza suņu u.c. gaļēdāju dzīvnieku infekcijas slimība, kas raksturojas ar drudzi, elpošanas un gremošanas trakta gļotādas iekaisumu, pneimoniju, nervu darbības traucējumiem, samazinātu kopējo leikocītu daudzumu perifērajā asins cirkulācijas sitēmā jeb leikopēniju.

Suņu (gaļēdāju) mēra etioloģija:
Slimību izraisa Paramikso vīrusu dzimtas Morbili vīrusu ģints Suņu mēra vīruss. 7-11 dienās ārējā vidē viruss iet bojā.

Suņu (gaļēdāju) mēra epizootioloģija:
Slimo jauni suņi līdz 1 gadam un kažokzvēri. Infekcijas avots – slimie un pārslimojušie. Dzīvnieki inficējas aerogēni, perorāli, intrauterīni, kontakta ceļā. No suņiem izdalās vīruss < 3 mēnešiem. No inficētajiem suņiem 25 – 75% var vīrusu nēsāt bet klīniski nesaslimt, inficējot veselos dzīvniekus.

Suņu (gaļēdāju) mēra patoģenēze:
Vīruss iekļūst organismā caur augšējo elpošanas ceļu gļotādu, nonāk organisma audu makrofāgos, vairojas tajos un tālāk izplatās uz mandelēm, reģionālajiem limfmezgliem un ieksējiem orgāniem. Pēc savairošanās makrofāgos izraisa virēmiju. Spēcīgs organisms no vīrusa var atbrīvoties 14 dienās ar antivielu palīdzību. Ja antivielu produkcija nav pietiekoša, vīruss pēc 9 – 14 dienām iekļūst epitēlijšūnās un nervu sistemas daļās – neironos, tas izraisa nervu sistēmas darbības traucējumus un pirkstu spilventiņu hiperkeratinizāciju. Vīruss visilgāk atrodams centrālajā nervu sistēmā, elposanas orgānu sistēmā – plaušās un ādā – pirkstu spilventiņos. Vīruss neironos veido nukelokapsīdus, kas ietekmē sinapšu darbību organisma nervu sistēmā. Neiroakasonāla deģenerācija izraisa smadzeņu baltās vielas demielinizāciju. Hronisks encefalīts izraisa daudz smagāku demielinizāciju. Novēro arī poliencefalomalāciju (smadzeņu kortikālā slāņa nekrozi).

Suņu (gaļēdāju) mēra klīniskā aina:
Inkubācijas periods ir 2 – 7 dienas. Slimība var noritēt 50 – 70% latentā, vieglā vai smagā formā. Vieglā forma raksturojas ar apātiju, ēstgribas samazinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu, samazinātu kopējo limfocītu daudzumu perifērajā asins cirkulācijas sitēmā jeb limfopēniju.

Smagu saslimšanu novēro nevakcinētiem kucēniem. Tiem, kas inficējas dzīves pirmajās nedēļās no mātes, novēro multiofkālu miokarda deģenerāciju, nekrozi un mineralizāciju, kas izpaužas, kā aizdusa, anoreksija, kolapss. Dažreiz novēro tikai hemorāģisku diareju, dehidratāciju un 2 nedēļu laikā novēro dzīvnieka bojāeju. Vecākiem kucēniem parasti saslimšana sākas ar drudzi 3 – 4 dienas pēc inficēšanās. Vēlāk konjunktivīts, depresija, anoreksija, vemšana. Parādās klepus un blakustrokšņi plaušās, diareja, var veidoties dehidratācija. Neārstēti dzīvnieki aiziet bojā 2 – 4 nedēļu laikā. Letalitāte vecākiem kucēniem par 6 nedēļām ir 50%, līdz 6 nedēļu vecumam < 100%. Nāves iemesls visbiežāk ir nervu darbības traucējumi un sekundāra infekcijas izveide organisma audu šūnās. Nervu darbības traucējumi parādās 1 – 3 nedēļas laikā pēc šķietama organisma atveseļošanās perioda. Akūtos gadījumos, kad skarta smadzeņu pelēkā viela ir novērojams – organisma nomākums (letarģija), novēro arī hiperestēziju, kakla stīvumu. Subakūtos gadījumos, kad skarta nervu sistemas baltā viela – ataksija, tremors (trīce), parēzes un paralīzes. T.s.veco suņu encefalīts rodas vīrusam persistējot galvas smadzeņu šūnās. Savukārt grūsniem dzīvniekiem pēc transplacentāras inficēšanās var būt novērojams aborts.

Suņu (gaļēdāju) mēra diagnostika:
Epizootioloģija, klīniskā aina. Asins ainā novēro limfopēniju, monocitozi, ieslēguma ķermenīšus limfocītos. Antigēna noteikšanai izmanto ELISA metodi, ko ir iespējams veikt veterinārajā klīnikā „Mazo brāļu hospitālis” izmantojot IDEXX firmas jaunākās un modernākās laboratorijas tehnoloģijas pasaulē.

Suņu (gaļēdāju) mēra ārstēšana:
Ir meģināts izstrādāt speciālus sērumus vai imunoglobulīnus – kuru darbība uz organisma šūnu, to atveseļojot ir maz efektīva. Centrālās nervu sistēmas darbības traucējumus ir grūti izārstēt.
Viena no pasaules vadošajām firmām veterinārās farmācijas jomā ”Virbac” ir izstrādājusi specifisku medikamentu, kas ir izmantojams dažādu vīrusa slimību ārstēšanā. Tā pamatā ir paša dzīvnieka imunitātes stimulēšana ar papildus interferona injekcijām. Par ārstēšanas plānu un citiem neskaidriem jautājumiem konsultēties ar ārstējošo veterinārārstu. Šis medikaments ir pieejams veterinārajā klīnikā ”Mazo brāļu hospitālis”.

Suņu (gaļēdāju) mēra apkarošana un profilakse:
Profilaktiska vakcinācija pret suņu (gaļēdāju) mēra vīrusu. Slimo dzīvnieku izolēšana un ārstēšana. Kucēni antivielas saņem no vakcinētam mātēm ar pienu. Vakcinācijas shēma – no vakcinētām mātēm kucēnus vakcinē sākot ar 6. nedēļu 2 – 3 reizes līdz 14 – 16 nedēļu vecumam. No nevakcinētām mātēm – sāk ātrāk 4 nedēļu vecumā. Kombinētās vakcīnas labāk izmantot no 6 nedēļu vecuma.